pašapzinīgs
pašapzinīgs -ais; s. -a, -ā
pašapzinīgi apst.
1.Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas. Tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to. Arī iedomīgs, augstprātīgs.
PiemēriBiju visai lepns un pašapzinīgs ir par savu pirmo patstāvīgo braucienu tādā tālumā, ir par lielo naudas summu, kas man [zēnam] glabājās kabatā.
- Biju visai lepns un pašapzinīgs ir par savu pirmo patstāvīgo braucienu tādā tālumā, ir par lielo naudas summu, kas man [zēnam] glabājās kabatā.
- ..viņā brieda neskaidrs īgnums pret šo pašapzinīgo puisi, kas visus uzlūkoja ar neslēptu pārākuma apziņu.
- Leinasaram jau likās, ka viņš izvilcis lielo laimestu un labklājībai nebūs beigu. Kļuva kundziski pašapzinīgs. Ar nicināšanu sāka raudzīties uz tiem, kuri dzinās pēc kronām un ērām.
- Ruģēna tēvs, divu cara medaļu nesējs, bijis īsts vēlākā pelēkā barona priekštecis: pašapzinīgs, lepns un skaudīgs citu vidū, pakalpīgs vācu kungiem.
- pārn. ..Džeks [suns] visai bieži ieradās apciemot pašapzinīgo putnu [papagaili]..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPašapzinīga stāja.
- Pašapzinīga stāja.
- Pašapzinīgs skatiens.
- Pašapzinīga seja.
- Izturēties pašapzinīgi.
- Pašapzinīgi runāt.
- ..viņā [meitenē] ir tik daudz gaismas, tik daudz pašapzinīga miera un pārliecības par izraudzītā ceļa pareizību, ka nekas nespēs viņu no tā novirzīt.
- Pieminot Krišu un viņa izturēšanos, pat ciema plukatas atļāvās pašapzinīgus smīnus un noraudzījās viņā kā no augšas.
- Mārtiņš.. sāka griezt [pļaut] atpakaļ... Pēdējo griezienu pustukšā izliecis un dažas nesasniegtās smilgas apkapājis, pašapzinīgi paskatījās atpakaļ.
Avoti: 6-1. sējums