Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašauglīgs
pašauglīgs -ais; s. -a, -ā; bot.
Tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem).
PiemēriPašauglīgi augļaugi.
Avoti: 6-1. sējums