pašauties
pašauties -šaujos, -šaujies, -šaujas, pag. -šāvos; refl.
1.Ļoti ātri, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPašauties gājējam priekšā.
- Pašauties gājējam priekšā.
- Suns pašāvās sānis.
- Māte sastinga pie plīts ar trumuli rokās. Mazie veikli kā zebiekstēni pašāvās pagaldē.
- Ints pašāvās sāns, gribēdams pārlēkt nelielai lāmiņai, bet ielēca tajā un samērcēja kājas.
- Kur gadījusies, kur ne - arī Pinku Amāle pašāvās gar klēts stūri un pieklupa pie akas dzert.
- Viņi gāja pa iebraukto ceļu uz paegļu kalniņa pusi. Reizēm švīkstēdams viņiem garām pašāvās kāds pajūgs.
2.parasti 3. pers. Refl. → pašaut2. Tikt pašautam.
PiemēriKoptā rociņa ar ierastu, mehānisku kustību pašaujas augšup, lai sakārtotu pašlaik tik moderno augsti uzbužināto kastaņkrāsas kodaļu.
- Koptā rociņa ar ierastu, mehānisku kustību pašaujas augšup, lai sakārtotu pašlaik tik moderno augsti uzbužināto kastaņkrāsas kodaļu.
- ..kažociņš iekustas, pašaujas ārā mazs, melns purniņš, sānos parādās mazas kājiņas, un ezis pa grīdu aizšļūc uz kaktu..
2.1.Strauji pavērsties (par acīm, skatienu).
Piemēri..viņas acis.. bikli pašāvās pret spraugu ieejas aizkaros..
- ..viņas acis.. bikli pašāvās pret spraugu ieejas aizkaros..
Avoti: 6-1. sējums