Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašdarbīgs
pašdarbīgs -ais; s. -a, -ā
pašdarbīgi apst.
1.Tāds, kas tiek veikts ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
PiemēriPašdarbīgais tūrisms.
1.1.Tāds, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
Piemēri..tā saukto pašdarbīgo jeb neorganizēto tūristu skaits bija 44 miljoni [1970. gadā].
Stabili vārdu savienojumiPašdarbīgie iedzīvotāji.
Avoti: 6-1. sējums