Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašdarbnieks
pašdarbnieks -a, v.
pašdarbniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
PiemēriPašdarbnieki nāk veltīt savu brīvo laiku dziesmas priekam.
2.Cilvēks, kas ko veic ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas.
Piemēri«pie kā trenējies?» - «Apguvu [boksu] pašmācībā.» - «Tas, mīļais, neskaitās. Tādi pašdarbnieki mēs visi kādreiz esam bijuši.»
Avoti: 6-1. sējums