Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašgājējs
pašgājējs -a, v.
pašgājēja -as, s.
Tas (tāds), kas pārvietojas ar enerģiju, kuru rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots (piemēram, par mašīnām kā transportēšanai, kāda darba, kādas darbības veikšanai).
PiemēriIzmantot darbos pašgājējus.
Avoti: 6-1. sējums