pašgudrs
pašgudrs -ais; s. -a, -ā
pašgudri apst.
1.Tāds, kas it pārliecināts pats par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
Piemēri..gāja apkārt visādas valodas, it kā romāns nebūtu pat pašu Kaudzīšu sarakstīts. Pēdējās droši vien izperinājuši skauģi un uzpūtīgi pašgudrie romānā aprakstītie varoņi..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPašgudra atbilde.
Avoti: 6-1. sējums