pašpārliecināts
pašpārliecināts -ais; s. -a, -ā
pašpārliecināti apst.
1.Tāds, kas ir pārliecināts par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
PiemēriPēteris izskatījās noguris, taču diezgan pašpārliecināts.
- Pēteris izskatījās noguris, taču diezgan pašpārliecināts.
- ..[viņš] bija tik pašpārliecināts, tik viengabalains savā šauri egoistiskajā rīcībā, ka runāt viņam pretim kļuva gandrīz neiespējami.
- pārn. Jaunais klinšu ērglis bija skaists, spēcīgs un ļoti pašpārliecināts putns. Kopš tas bija uzveicis un saplosījis.. vilku un dažas.. lapsas, viņš domāja, ka viņam ne no kā vairs nav jābaidās.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPašpārliecināts skatiens.
- Pašpārliecināts skatiens.
- Pašpārliecināti runāt.
- ..viņa plato seju, kā vienmēr, rotā pašpārliecināts, nicīgs smaids.
- ..ausis uztver skaļo, pašpārliecināto balsi, kura paceļas pāri citām. Tēvs žestikulē ar roku,.. sit uz pleca gan vienam draugam, gan otram un smej gariem, dārdošiem smiekliem..
Avoti: 6-1. sējums