pašpaļāvīgs
pašpaļāvīgs -ais; s. -a, -ā
pašpaļāvīgi apst.
1.Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi (saviem spēkiem, spējām u. tml.).
PiemēriPārāk pašpaļāvīgs cilvēks.
- Pārāk pašpaļāvīgs cilvēks.
- Maskava... Tādu ļaužu burzmu es savā mūžā vēl nebiju redzējusi. Pašpaļāvīga es spiedos cauri cilvēku pūlim..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriPašpaļāvīga rīcība.
- Pašpaļāvīga rīcība.
Avoti: 6-1. sējums