Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašsavaldīšanās
pašsavaldīšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
PiemēriAtgūt pašsavaldīšanos.
Avoti: 6-1. sējums