Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašsakropļošanās
pašsakropļošanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.
1.Tīša sevis sakropļošana.
Piemēri..slimnieks pārdzīvo izteiktu uzbudinājumu, un patoloģiskajā stāvoklī viņš var būt bīstams kā sev (ja rodas tieksme uz pašsakropļošanos), tā apkārtējiem cilvēkiem..
2.zool. Spontāna ķermeņa daļu atdalīšanās, kas raksturīga dažiem dzīvniekiem, tiem atbrīvojoties no (piemēram, uzbrucēja) satvēriena (parasti pašaizsardzības nolūkā).
PiemēriJa ienaidnieks notver to aiz astes, ķirzaka ar strauju kustību nolauž asti un paslēpjas. Tādu parādību sauc par pašsakropļošanos. Zaudējot asti, ķirzaka glābj sev dzīvību. Aste tai ataug, kaut arī īsāka nekā agrāk.
Avoti: 6-1. sējums