Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašsaindēšanās
pašsaindēšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, dsk. -ās, ģen. -os, akuz. -ās, s.; med.
Autointoksikācija.
PiemēriI. Mečņikovs uzskatīja, ka cilvēks noveco organisma pašsaindēšanās dēļ. Vislielāko nozīmi viņš piešķīra toksīniem (indēm), kurus ražo resnajā zarnā pastāvīgi mītošās sīkbūtnes.
Avoti: 6-1. sējums