pašsaglabāšanās
pašsaglabāšanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.; biol.
Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
PiemēriPašsaglabāšanās instinkts.
- Pašsaglabāšanās instinkts.
- Daudzi augi pašsaglabāšanās nolūkos pārsedz savas lapas un ziedus ar vaska kārtiņu..
Avoti: 6-1. sējums