Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pablēņoties
pablēņoties
-ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Neilgu laiku, mazliet blēņoties. Arī paniekoties.
Piemēri
Zēni pablēņojās un izklīda.
Piemēri
Zēni pablēņojās un izklīda.
Agrāk biju šuvusi ar parasto kājminamo šujmašīnu, ar elektrisko tikai dažas reizes biju pablēņojusies skolas darbmācības kabinetā.
Tantīte: Viņa ne acu galā necieš, ja es kādreiz pablēņojos ar to makšķerīti...
«Lai nu [meitenes] pablēņojās vien, tas [aizraušanās ar teātri] jau pāries.»
Avoti:
6-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
pablāvināt
pablāvot
pablāvs
pablāzmot
pablāzmoties
pablēdīties
pablenzt
pablēņoties
pablēt
pablietēt
pablisināt
pablisināties
pablīvēt
pablīvēties
pablīvs
Tēzaurs
pablēņoties
MEV
pablèņuôtiês