pabolīt
pabolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsu brīdi bolīt.
PiemēriPavārs dusmīgi pabolīja acis, bet neko neteica.
- Pavārs dusmīgi pabolīja acis, bet neko neteica.
- Stūrmanis pakasa degunu, pabola aci (viņam ir tikai viena), ielej sev kausā vīnu, izdzer..
- Nikni riedams, tas [kucēns] lēkāja ap Ziedaļu, bet vajadzēja tik tai pabolīt savas lielas samta acis.., kad Krančelis aizdiedza..
2.sar.; niev. Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
PiemēriKalējs, acis uz krodzinieku pabolīdams, aizrūcās.
- Kalējs, acis uz krodzinieku pabolīdams, aizrūcās.
- Lai ko darīja īriss, Magonei nekas nelikās pa prātam... Cik reižu viņš piecēlās no galda nepaēdis, kad Magone pabolīja pret viņu baltas acis.
- Piena devēja [govs].. pabolīja acis uz.. kūtiņu..
Avoti: 6-1. sējums