pabolīt
pabolīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsu brīdi bolīt.
PiemēriPavārs dusmīgi pabolīja acis, bet neko neteica.
2.sar.; niev. Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
PiemēriKalējs, acis uz krodzinieku pabolīdams, aizrūcās.
Avoti: 6-1. sējums