Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pabozties
pabozties -božos, -bozies, -bozās, pag. -bozos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → pabozt.
PiemēriPutnam pabozušās spalvas.
  • Putnam pabozušās spalvas.
2.sar. Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
Piemēri..Rasma taču ir prātīgs cilvēks, viņa pabožas, pabožas, bet tad atkal saprot.
  • ..Rasma taču ir prātīgs cilvēks, viņa pabožas, pabožas, bet tad atkal saprot.
  • Kādreiz saķīvējās par sīkumiem, parūca, pabožas.
  • Lielais brālis tik nosmaida, lai [mazais brālis] pabožas vien!
Avoti: 6-1. sējums