pabrangs
pabrangs -ais; s. -a, -ā
pabrangi apst.; sar.
1.Paresns, patukls.
PiemēriViņa pabrangā seja.
2.Paliels.
PiemēriTēvs lūkojas pa logu jaunajās dzīvojamās mājās,.. salīdzina tās ar vecajiem vienstāva nameļiem, kas kādreiz arī šķita gluži pabrangi.
Avoti: 6-1. sējums