pabraukt
pabraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu; intrans.
1.Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPabraukt malā.
1.1.Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) — par transportlīdzekli. Braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriAutomobilis pabrauca līdz ceļu krustojumam.
1.2.trans. Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.). Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPabraukt automobili uz priekšu.
2.Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPabraukt zem nojumes.
2.1.Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli).
PiemēriPajūgs pabrauc zem kokiem ēnā.
2.2.trans. Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..braucējs pabrauca pajūgu zem koku zariem - paēnā.
3.Braukšus pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPabraukt garām celtnei.
3.1.Braucot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko) — par transportlīdzekli.
PiemēriAutobuss atripoja laikā, bet tas bija tik pārpildīts, ka pabrauca garam.
3.2.trans. Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPabraukt motociklu garām sētai.
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) braukt.
PiemēriAr nekaltu zirgu nevar pabraukt.
5.sar. Paslīdēt, arī pašļūkt.
6.sar. Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
PiemēriPabraukt ar roku pār vaigiem.
Avoti: 6-1. sējums