pabrīnīties
pabrīnīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
Piemēri..var tīri pabrīnīties, kā nervozā darba ikdiena un, galvenais, nebeidzamo nepatikšanu straume nav viņu pārvērtusi īgnā vecī.
- ..var tīri pabrīnīties, kā nervozā darba ikdiena un, galvenais, nebeidzamo nepatikšanu straume nav viņu pārvērtusi īgnā vecī.
- Apsēdos pie dīķīša, kura malā kāds bija iedēstījis dažas egles, un pabrīnījos par viņu ātraudzību. Tās bija skrējušas uz augšu turpat pa metram gadskārtā.
- «Bet mani sauc par Mīļvārdi.» - «Tā ir iesauka vai uzvārds?» Akvelīna sirsnīgi pabrīnījās.
Avoti: 6-1. sējums