pacienājums
pacienājums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → pacienāt. Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi). Arī cienasts.
Piemēri«Tādi tāli un dārgi viesi - es nevaru jūs aizlaist bez pacienājuma.»
- «Tādi tāli un dārgi viesi - es nevaru jūs aizlaist bez pacienājuma.»
- Mēs zinājām, ka viņš nepaliks parādā un, lai gan pats nelika pie lūpām stipros dzērienus, nākamajā rītā mums krietns pacienājums sagaidāms uz galvošanu.
Avoti: 6-1. sējums