padevība
padevība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → padevīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIztapība, padevība, pat godbijība redzama viņa vaibstos un kustībās. Pa gabalu jau steidzas pirmais sveicināt.
- Iztapība, padevība, pat godbijība redzama viņa vaibstos un kustībās. Pa gabalu jau steidzas pirmais sveicināt.
- Savu padevību ķeizaram nu kā vien spēdami izradīja guberņas varas vīri un tiem līdzi arī Rīgas Latviešu biedrības pīlāri..
- Nerons [suns] uz vēdera piešļūca pavisam klāt un sastinga labpatikā un svētlaimīgā padevībā..
Avoti: 6-1. sējums