padevīgs
padevīgs -ais; s. -a, -ā
padevīgi apst.
1.Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
Piemēri..Ilona pēc savas dabas bija padevīga, lēna, piekļāvīga un mīļa kā liepu lapa..
- ..Ilona pēc savas dabas bija padevīga, lēna, piekļāvīga un mīļa kā liepu lapa..
- ..jo aktieris ir padevīgāks un uzklausīgāks, jo tas tiek uzskatīts par labāku materiālu režisora rokās.
- Un ne visi viņi [ievainotie] ir tādi sevī apvaldīti, mierīgi un padevīgi liktenim.
Stabili vārdu savienojumiJūsu padevīgais kalps.
- Jūsu padevīgais kalps novec. — Saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNāk Robertsons [direktors]. Visi.., savilkuši sejas pārspīlēti laipnā, padevīgā smaidā, zemu noliec galvas.
- Nāk Robertsons [direktors]. Visi.., savilkuši sejas pārspīlēti laipnā, padevīgā smaidā, zemu noliec galvas.
- ..viņa atkarenās ausis sasniedz sievas padevīgā, aizlūzusī balss..
- Viņš [drēbnieks] visus padevīgi sveicināja, zemu klanīdamies.
- pārn. Logam ir dubulti stikli, pirmais atveras viegli un padevīgi, otrais aizsalis, un jārauj rokturis ar spēku..
2.Tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms. Pakļāvīgs (2).
PiemēriStāsta, ka tādu mālu kā Kupravā nevarot sameklēt ne tuvā, ne tālā apkaimē. Vilgans un padevīgs, turklāt brīvs no dažādiem piejaukumiem..
- Stāsta, ka tādu mālu kā Kupravā nevarot sameklēt ne tuvā, ne tālā apkaimē. Vilgans un padevīgs, turklāt brīvs no dažādiem piejaukumiem..
- Vai tad padevīgas zemes būtu trūcis! Saknes dziļi, dziļi klinti plēš, ne par sīkstumu, ne grūtu mūžu sūdzas..
Avoti: 6-1. sējums