padot
padot -dodu, -dod, -dod, pag. -devu; trans.
1.Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu. Novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
PiemēriPadot draugam grāmatu.
Stabili vārdu savienojumiPadot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u. tml.
1.1.Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
PiemēriPadot ar dakšām āboliņa klēpjus uz vezuma.
1.2.Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
PiemēriPadot zirgam dzert.
Stabili vārdu savienojumi
2.Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā).
PiemēriVilciens jau bija padots.
2.1.Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko ar mehānismu, ierīci u. tml. uz kā, kur u. tml.). Pārvietot, nogādāt, pievadīt (ko uz kā, kur u. tml.) — par mehānismu, ierīci u. tml.
PiemēriSagatavoto [darvas] spaini gar nama sienu, kurā nebija logu, ar trīsi padeva uz jumta darvotajam.
3.Pavirzīt, pabīdīt, pārvietot (ko kādā virzienā).
PiemēriPadot kamanas uz priekšu.
Stabili vārdu savienojumiPadot dievpalīgu. Padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru).
Avoti: 6-1. sējums