padots
padots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → padot.
2.Tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu. Pakļauts (2).
Piemēri«Tās ir divas dažādas organizācijas un nav viena otrai padotas.»
2.1.lietv. nozīmē: padotais, -ā, v.; padotā, -ās, s. Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu.
PiemēriBiedrs Buka neprot prasīt no saviem padotajiem paklausību.
3.Tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Pakļauts (3).
Piemēri«Bet tu pati stāsti, ka pavārs kritis. Tātad arī viņš bija padots briesmām.»
3.1.Tāds, kas atrodas (kā) spēcīgā iedarbībā (par priekšmetiem, parādībām).
Piemēri..viņš iedomājas tos citu zemju zvejas vīrus, kuru laivas vēl šodien padotas vēju un vētras neziņai..
Avoti: 6-1. sējums