pagaidīt
pagaidīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
Piemēri«..aizbrauc līdz tai vietai, kur jau abpus ceļam sākas priedes, un mani pagaidi.»
- «..aizbrauc līdz tai vietai, kur jau abpus ceļam sākas priedes, un mani pagaidi.»
- Trīs vērotāji [izlūki] soļu piecdesmit priekšā bieži apstājas un pagaida pārējos, vaicādami pēc pareizā virziena.
- Tālu pārskatāmā upe nezin kāpēc biedē Aigaru. Varbūt piestāt krastā, paiet tālāk un pagaidīt tumsu?
1.1.intrans.
PiemēriBrīdi pagaidīt.
- Brīdi pagaidīt.
- Pagaidīt vēl divdesmit minūtes.
- Ievedusi viešņu istabā, palūgusi viņu mazliet pagaidīt, arī Anna iegāja virtuvē.
- «At!» viņš pasauca. Neviens neatsaucās. Mirkli pagaidījis, viņš pasauca vēlreiz.
- ..Vanadziņš [zēns] pagaidīs, kamēr atbrauks tēvs.
2.pavēles izteiksmē; intrans.; izsauk. nozīmē Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies.
Piemēri«Pagaidi, pagaidi,» pārtrauca Pakalns, «Fredim taču ir motocikls.»
- «Pagaidi, pagaidi,» pārtrauca Pakalns, «Fredim taču ir motocikls.»
2.1.Lieto, lai izteiktu draudus, brīdinājumu.
Piemēri«Pagaidi, arī es turpmāk vairs nekvernēšu viena mājās, bet meklēšu izklaidēšanos draugu vidū.»
- «Pagaidi, arī es turpmāk vairs nekvernēšu viena mājās, bet meklēšu izklaidēšanos draugu vidū.»
- «Pagaidi, ēku dedzinātājs,» saimniece bubināja.
- «Tas [matu sukāšana ar susekli] vēl nav nekas, pagaidi, kad ar ķemmēm sāks vicot!»
Stabili vārdu savienojumiLika (drusku) pagaidīt!
- Lika (drusku) pagaidīt! — sar. Izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Avoti: 6-1. sējums