pagaidu
pagaidu ģen. nelok.
1.Tāds, kas pastāv, noris līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
PiemēriPagaidu darbs.
2.Tāds, kas ir pieņemts darbā, kam ir uzdots ko veikt līdz laikam, kad stāvoklis, apstākļi mainīsies.
PiemēriPagaidu strādnieks.
2.1.Tāds, kas uzturas, dzīvo (kur) pagaidām.
PiemēriPaga, brāl, es laikam maķenīt iekaistu un nemaz vairs nerunāju kā pagaidu iedzīvotājs, kas šeit pierakstīts, kā saka, uz laiku.
3.Tāds, ko ir paredzēts izmantot līdz tā aizstāšanai ar ko citu (parasti ar ko labāku, ilgākam laikam paredzētu).
PiemēriPagaidu mītne.
4.Tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml. stabilām normām, ar ko tām atbilstošu.
PiemēriPagaidu valdība.
Avoti: 6-1. sējums