Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pagauss
pagauss -ais; s. -a, -ā
pagausi apst.
1.Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas palēni, bez spraiguma.
PiemēriVīrs bija mazliet pagauss un nedrošs nopietnu dzīves jautājumu izlemšanā un izdarībā. Viņš nevietā vilcinājās, svārstījās..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVispirms viņš ieceļ mašīnā koferīti, pēc tam spieķi un tad iekāpj pats, visu darot ar drusku pagausu, it kā tīši lēninātu, uzsvērtu grāciju..
2.Tāds, kas noris palēni, bez spraiguma.
PiemēriPagausi soļi.
3.Tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
PiemēriLaiks velkas pagausi.
Avoti: 6-1. sējums