Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pagauss
pagauss -ais; s. -a, -ā
pagausi apst.
1.Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas palēni, bez spraiguma.
PiemēriVīrs bija mazliet pagauss un nedrošs nopietnu dzīves jautājumu izlemšanā un izdarībā. Viņš nevietā vilcinājās, svārstījās..
  • Vīrs bija mazliet pagauss un nedrošs nopietnu dzīves jautājumu izlemšanā un izdarībā. Viņš nevietā vilcinājās, svārstījās..
  • Kārlis Zemītis iedzēra no Kārļa Augenberga pasūtītā kausa un turpināja [runāšanu], joprojām pagauss un domīgs..
  • Romanovs bija neliela auguma, bet plecīgs puisis, kustībās mazliet pagauss.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVispirms viņš ieceļ mašīnā koferīti, pēc tam spieķi un tad iekāpj pats, visu darot ar drusku pagausu, it kā tīši lēninātu, uzsvērtu grāciju..
  • Vispirms viņš ieceļ mašīnā koferīti, pēc tam spieķi un tad iekāpj pats, visu darot ar drusku pagausu, it kā tīši lēninātu, uzsvērtu grāciju..
2.Tāds, kas noris palēni, bez spraiguma.
PiemēriPagausi soļi.
  • Pagausi soļi.
  • Pagausi rīkoties.
  • Viņas kustības bija rāmas, pat mazliet pagausas, bet harmoniskas un nosvērtas.
  • ..viņa priekšrocība dzīvē tieši esot viņa pagausā domāšana, atkrītot bīstamie pārsteigšanās atvari.
3.Tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
PiemēriLaiks velkas pagausi.
  • Laiks velkas pagausi.
Avoti: 6-1. sējums