pagrūts
pagrūts -ais; s. -a, -ā
pagrūti apst.
1.Tāds, kas ir veicams, realizējams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli, sasprindzinājumu.
PiemēriPagrūts pārgājiens.
- Pagrūts pārgājiens.
- Laiva ir smaga, dažreiz pagrūti to nostumt no sēkļa..
- Mārtiņš lika Andrām ar Galiņu pieturēt [zirgus], kamēr pats uzmauca zābakus. Pagrūti gāja, bet [kājas] iekšā tomēr dabūja.
- Spīts mājo granīta dabā, Burtus pagrūti iecirst..
2.Tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana, apgūšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
PiemēriPagrūts eksāmens.
- Pagrūts eksāmens.
- Pagrūts jautājums.
- Šodien pagrūti restaurēt pirmo pēckara gadu stāvokli mūsu literatūrā.
- Recenzējot rakstveida kontroldarbu, pasniedzējam ir pagrūti konstatēt, kā students izprot problēmas būtību..
3.Tāds, kas ir saistīts ar samērā smagu darbu, samērā lieliem sarežģījumiem, rūpēm.
Piemēri..iztikšana bija pagrūta.
- ..iztikšana bija pagrūta.
- ..Dzeguzēm klājās diezgan pagrūti. Karš, pēckara grūtības.
- «Nu, Dūmiņu saimniek, jums tā pagrūtāk aizvest [graudus uz sagādes punktu] - zirgu nosita, pats klibs, tāpēc atbraucām jums palīgā.»
3.1.apst. Tā, ka izjūt samērā lielu trūkumu, sarežģījumus.
Piemēri«Ar kulšanu būs tā pagrūtāk. Mašīnām siksnas [kara laikā] izvazātas un daļas noskrūvētas..»
- «Ar kulšanu būs tā pagrūtāk. Mašīnām siksnas [kara laikā] izvazātas un daļas noskrūvētas..»
- ..šajos tālajos džungļu ciemos pagrūti ar traukiem.
- Jā, ar kadriem pagrūti. Ne tā kā «Jaunajā gvardē» [kolhozā]. Tur kopā ar viņu sāka strādāt trīs skolas biedri..
4.Tāds, kas ir saistīts ar samērā lielām fiziskām ciešanām, sāpēm. Arī samērā bīstams dzīvībai.
PiemēriPagrūta operācija.
- Pagrūta operācija.
Avoti: 6-1. sējums