pakavēties
pakavēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
PiemēriBrīdi pakavēties istabā.
- Brīdi pakavēties istabā.
- Kādu laiku pakavēties pie drauga.
- Sīmanim gribējās ilgāk pakavēties dzimtajā ciemā, dzirdēt savējo valodu..
- ..viņš nolēma izraudzītajā paslēptuvē pakavēties un sagaidīt vakaru.
- Ja pastā kādreiz jāuzgaida, Vanags bij paradis pakavēties pie kazaka..
2.Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām). Neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
Piemēri«Kādreiz mēs atbrauksim uz šejieni, lai pakavētos atmiņās..»
- «Kādreiz mēs atbrauksim uz šejieni, lai pakavētos atmiņās..»
- Vīriem patika pakavēties atmiņās par aizgājušajiem laikiem..
- Referātā «Latviešu lirika dažādos laikmetos» Aspazija pakavējas arī pie tautiskā romantisma vērtējuma.
- ..Fricim patika ar acīm pakavēties pie upes valgās, noslēpumainās mirgas..
Stabili vārdu savienojumiPakavēties (ar) acīm.
- Pakavēties (ar) acīm — Neilgu laiku skatīties (uz ko).
2.1.Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) – parasti par acīm, skatienu.
Piemēri..viņa acis pakavējās pie visiem pēc kārtas..
- ..viņa acis pakavējās pie visiem pēc kārtas..
- ..pasta kariete drāzusies ar pārāk lielu ātrumu, kas neļāvis acīm pietiekami ilgi pakavēties pie tīkamās ainavas.
- Skatiens taustīdamies slīd pāri plašajam pagalmam, nedaudz pakavējoties pie vecās guļbaļķu pirtiņas..
Avoti: 6-1. sējums