paknibināties
paknibināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Neilgu laiku, mazliet knibināties.
PiemēriVecīte sastrādātiem, kumpainiem pirkstiem paknibinājās ap novalkātu rokassomiņu..
- Vecīte sastrādātiem, kumpainiem pirkstiem paknibinājās ap novalkātu rokassomiņu..
- ..Valdis.. apgalvo, ka arī šie esot gredzeni. Ilga groza rokā jocīgos krikumus, paknibinās ap vienu.
1.1.Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
PiemēriDiena bija vēl tikai pusē, viņš varēja aiziet uz savu dārzu un paknibināties gar ogulājiem, tos visus vajadzēja aprakt.
- Diena bija vēl tikai pusē, viņš varēja aiziet uz savu dārzu un paknibināties gar ogulājiem, tos visus vajadzēja aprakt.
- ..meita uzkāpa savā istabiņā, lai līdz dienvidum paknibinātos ar kādu rokdarbiņu..
- «Kas tā nu par rakstīšanu,» Žubītis kautrīgi sāk atkāpties, «tīrais izsmiekls. Es tāpat vien - prieka pēc. Naktī, kad nenāk miegs, pie krāsniņas paknibinos.»
Avoti: 6-1. sējums