Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paknosīties
paknosīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Neilgu laiku, mazliet knosīties.
PiemēriRoberts sakustējās un īgns paknosījās. Acis nevēra vaļā - negribējās. Miegs nāca kā ūdens..
  • Roberts sakustējās un īgns paknosījās. Acis nevēra vaļā - negribējās. Miegs nāca kā ūdens..
  • Viņš pamīņājās, paknosījās un kautrīgi iejautājās..
  • Viena vārna laiski šūpojas liepas galotnē, laiku pa laikam pabāž knābi zem viena otra spārna un paknosās.
2.Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
Piemēri..neviens darbs patēvu sevišķi nesaistīja, viņam labāk patika šā tā paknosīties un nolocīties, paklaiņot pie kaimiņiem, iegriezties krogā.
  • ..neviens darbs patēvu sevišķi nesaistīja, viņam labāk patika šā tā paknosīties un nolocīties, paklaiņot pie kaimiņiem, iegriezties krogā.
Avoti: 6-1. sējums