Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pakupls
pakupls -ais; s. -a, -ā
pakupli apst.
1.Samērā kupls (parasti par augiem, to daļām).
PiemēriPakupls ievu krūms.
  • Pakupls ievu krūms.
  • Pakupls ceriņzars.
  • Pakupli noaudzis dzīvžogs.
  • Pakupls koks.
2.Samērā kupls (piemēram, par apmatojumu).
PiemēriPakuplas ūsas.
  • Pakuplas ūsas.
  • Suns ar pakuplu asti.
  • Viņš norāva cepuri.. un atbraucīja pakuplos, melnos matus..
  • Spēcīga auguma vīrs tumšiem, pakupliem matiem.. pastiepa roku un satvēra klausuli.
  • Zīle paklanījās un sniedza savu.. roku... pret viņu [meiteni] pavērsās kailais galvasvidus ar vēl pakupliem matiem gar abām pusēm..
3.Samērā kupls (par apģērbu, tā daļām).
PiemēriPakupli svārki.
  • Pakupli svārki.
  • Pakupla kleita.
  • Blūze ar pakuplām piedurknēm.
  • «Es zinu, Tu vēlējies siltu flaneļa blūzi, tādu paērtu, pakuplu.»
  • Drēbes taisīja diezgan pakuplas.
3.1.Patukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriPakupla, paresna Vedēju māte..
  • Pakupla, paresna Vedēju māte..
4.Samērā bagāts, bagātīgs. Arī paliels, paplašs.
PiemēriPakupla ģimene.
  • Pakupla ģimene.
  • ..munis ir tiesības runāt.. par veselas vēstures tēmas ienākšanu nu jau krietni pakuplajā stāstu un romānu skaitā.
Avoti: 6-1. sējums