pakš
pakš izsauk.; parasti atkārtojumā «pakš, pakš»
Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
PiemēriPakš, pakš, pakš - pret jumtu sitas lietus lāses..
- Pakš, pakš, pakš - pret jumtu sitas lietus lāses..
- Kad ieurba bērza stumbrā caurumu un iedzina tapu, spainī sāka pilēt sulu lāses: «Pakš, pakš, pakš...»
- Ciedrs salīgojas gan, pakustina arī zarus, bet čiekuri karājas, kā karājušies. Beidzot - pakš, pakš, pakš! Noveļas viens, otrs, trešais.
Avoti: 6-1. sējums