pakšķināt
pakšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
pakšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
Piemēri..pakšķinādams motoru kā vectēva pīpi, ripo traktors.
- ..pakšķinādams motoru kā vectēva pīpi, ripo traktors.
1.1.intrans.
PiemēriHarijs motorlaivu bija redzējis un dzirdējis pakšķinām tikai pa gabalu.
- Harijs motorlaivu bija redzējis un dzirdējis pakšķinām tikai pa gabalu.
- Zirgi pakšķina kājām.
1.2.Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
PiemēriPriekšstrādnieks acumirkli neattapa vārdu, pat pīpi pakšināt pārstāja.
- Priekšstrādnieks acumirkli neattapa vārdu, pat pīpi pakšināt pārstāja.
1.3.intrans.
PiemēriViņš iebāza mutē apdzisušu pīpi, pakšķināja ar lūpām, it kā vilktu dūmu..
- Viņš iebāza mutē apdzisušu pīpi, pakšķināja ar lūpām, it kā vilktu dūmu..
1.4.intrans. Vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm).
PiemēriAiz loga ierasti pakšķina lietutiņš..
- Aiz loga ierasti pakšķina lietutiņš..
- Tikai joņiem, nezin no kurienes nākdams, kokos iečabējās vējš, un mierīgi, ritmiski pakšķināja rasa.
Avoti: 6-1. sējums