Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakūņoties
pakūņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos
pakūņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Lēnā, neveiklā gaitā pavirzīties.
PiemēriKaut kas pelēki pakūņojas aiz līkuma.
2.Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām). Paķepuroties.
PiemēriKaķis pakūņojas pa maisu.
Avoti: 6-1. sējums