palēns
palēns -ais; s. -a, -ā
palēni apst.
palēnām apst.
1.Tāds, kas pārvietojas, virzās samērā lēni.
PiemēriPalēns gājējs.
- Palēns gājējs.
- Rikšotājs gan palēns, bet Osim tak precībās vairs nebij jābrauc.
2.Tāds, kas norisinās samērā lēni.
PiemēriPalēna gaita.
- Palēna gaita.
- Palēnas kustības.
- Braukt palēnām.
- Runāt palēni.
- Gan vienam, gan otram [šahistam] ceturtajā kārtā palīdzēja pretinieku palēnā domāšana, kas tos bija novedusi laika trūkumā.
- Atpūties viņš atkal tvēra airus, bet īrās palēnām, bez steigas, viņa rīcībā palika visa nakts.
- Kļava.. piegrūda cimdu pie degungala, palēni nolaida roku un atkal uzlūkoja Sīli..
3.Samērā miermīlīgs, līdzsvarots.
PiemēriPalēns cilvēks.
- Palēns cilvēks.
- Palēns raksturs.
3.1.Tāds, kas darbojas samērā lēni.
PiemēriPalēns strādnieks.
- Palēns strādnieks.
Avoti: 6-1. sējums