Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palīgs
palīgs -a, v.
palīdze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml. Cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
Piemēri«Gribu tev būt ne tikai sieva un draugs, bet arī palīgs darbā un dzīvē, tāds palīgs, uz kuru tu vienmēr vari paļauties.»
1.1.Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
Piemēri..meitene.. centās visiem spēkiem iepriecināt mazo gauduli [jēru]. Krančelis tai bij pirmais palīgs.
2.Amatpersona, kas strādā attiecīgas augstākstāvošas amatpersonas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
PiemēriBūt par.. kapteiņa vecāko palīgu nav nekāda joka lieta arī uz vidēja zvejas tralera, kur strādā ceturtdaļsimts cilvēku.
2.1.Cilvēks, kas strādā kādas darba operācijas veicēja tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus.
PiemēriKoku gāzēja palīgs.
3.Tas (priekšmets, parādība u. tml.), kas veicina kā norisi.
PiemēriMašīnām, kas palīdz vadīt eksperimentu, jābūt vienkāršām un drošām darbībā, jo parasti eksperimentētājs.. nav skaitļošanas tehnikas speciālists, un tomēr viņam pilnībā jāprot strādāt ar savu elektronisko palīgu.
4.v. Palīdzība.
PiemēriSaukt pēc palīga.
Stabili vārdu savienojumiAr dieva palīgu.
Avoti: 6-1. sējums