palīst
palīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriČūska palien zem žagaru kaudzes.
Stabili vārdu savienojumiPalīst zem ūdens.
1.1.sar. Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.).
PiemēriJuris izģērbās, palīda zem segas..
1.2.sar. Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..māte sēd un lāpa, zem pašas griestu spuldzes palīdusi.
2.Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriSlieka palien tālāk pa mitro zemi.
3.parasti 3. pers.; pareti Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) — par priekšmetiem.
PiemēriNo spīdīgo matu apakšas dažbrīd palien auskari..
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) līst.
PiemēriIevainotā odze nespēj palīst.
Avoti: 6-1. sējums