paldens
paldens -ais; s. -a, -ā
paldeni apv.; apst.
Irdens, čagans.
PiemēriTā kā atkušņu nebij, tad sniegs stāvēja paldens kā pelni.
- Tā kā atkušņu nebij, tad sniegs stāvēja paldens kā pelni.
- Aigars samīca piku un pār lidina pāri sētai. Bet sniegs, kā aizvien lielā salā, ir irdens un paldens, tas neturas kopā..
- Viņš atkal cīnījās augšup pa bezgalīgo, paldeno sniega klāju.
Avoti: 6-1. sējums