Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palūrēt
palūrēt -lūru, -lūri, -lūr, pag. -lūrēju; intrans.; sar.
Slepus paskatīties, pavērot.
Piemēri..piektajā [klasē] viegli švīkstēja dejotāju soļi, bet visas durvis bija ciet. Aļuks.. palūrēja pa spraudziņu, tad vēl mirkli pakavējās pie loga un aizgāja.
Avoti: 6-1. sējums