pamēdīt
pamēdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
PiemēriTik pa košu dienas vidiņu [māte] atļāva sētas mauriņā pakūleņot, bezdelīdzēnus paķircināt, dzeguzi pamēdīt.
- Tik pa košu dienas vidiņu [māte] atļāva sētas mauriņā pakūleņot, bezdelīdzēnus paķircināt, dzeguzi pamēdīt.
- Profesors zilbes «li» un «mī» īpaši pavelk, it kā liriku un mīlestību pamēdīt gribēdams.
Avoti: 6-1. sējums