pameklēt
pameklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet meklēt.
PiemēriPameklēt plauktā grāmatu.
- Pameklēt plauktā grāmatu.
- Pameklēt makā sīknaudu.
- Tēvs: Te kaut kur zemē vajaga būt kādam akmenim. Pameklē.
- ..Dārte pameklēja ēnainu vietu, nometa zāļu deķīti zemē un nesnauda krietnu pusdienas cēlienu.
- ..Mārtiņš parādīja, ka var turēt [arklu] arī ar vienu pašu roku, bet ar otru gluži omulīgi pameklēt tabakas maku.
Stabili vārdu savienojumi
- (Tāds), kādu var (tālu) pameklēt, arī tādu var (tālu) pameklēt idioma — Reti sastopams. Ļoti labs.
1.1.intrans.
Piemēri«Pat veikalā, pat tur jāpameklē, kamēr atrod, kas noderīgs.»
- «Pat veikalā, pat tur jāpameklē, kamēr atrod, kas noderīgs.»
Avoti: 6-1. sējums