pamatne
pamatne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
PiemēriStāvlampas pamatne.
1.1.Īpaši veidots (piemēram, akmens, betona) paaugstinājums (kā) novietošanai, uzstādīšanai. Arī priekšmets (kā) novietošanai, uzstādīšanai.
PiemēriKolonnas pamatne.
1.2.Apakšējā (celtnes) daļa.
Piemēri..pa [klēts] pamatnes caurumiem.. Osienes bērni ložņāja katru dienu.
2.Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi.
PiemēriIzpētīt pamatni pirms celtniecības darbu sākšanas.
3.Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā).
PiemēriKalna pamatne.
3.1.Zemes virsas iedobuma zemākā daļa.
PiemēriSmilšaina ezera pamatne.
3.2.Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu.
PiemēriBlietēt ceļa pamatni ar veltni.
4.Sākuma daļa (cilvēka vai dzīvnieka orgānam, organisma veidojumam).
PiemēriSpuru pamatne.
Stabili vārdu savienojumiGalvaskausa pamatne. Plaušas pamatne.
4.1.Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa.
PiemēriZara pamatne.
5.Virsma, arī materiāls, uz kura kas ir izveidots.
Piemēri..aktīvās pretestības.. izgatavo, uz keramikas pamatnes vakuumā uzputinot metāla kārtiņu.
5.1.pareti Virsma.
Piemēri..jāatzīmē koku vardes spēja kāpelēt pa koku un krūmu stumbriem, zariem un pat lapām, jo pirkstu galos šai sugai ir īpaši piesūcekņi, ar kuriem dzīvnieks spēj stingri noturēties gandrīz pie katras pamatnes.
6.Diegu sistēma, kas veido auduma pinumu garenvirzienā. Šķēri.
PiemēriVijai patīk strādāt ar jaunu [pledu] rakstu pamatnēm.
7.mūz. Intervāla, akorda apakšējā skaņa.
Avoti: 6-1. sējums