Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
panašķēt
panašķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panašķēties.
PiemēriPanašķēt medu.
1.1.intrans.
PiemēriSajutis izsalkumu, viņš nokāpa kajītē un panašķēja pārtikas skapītī.
Avoti: 6-1. sējums