panēsāt
panēsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
PiemēriIstabā, tad viņš [brālītis] viegliņš, to tā patīkami pacelt un panēsāt.
- Istabā, tad viņš [brālītis] viegliņš, to tā patīkami pacelt un panēsāt.
- «Tik jau Seskiņam tā darba, kā panēsāt paunu un parādīt katrās mājās, kas viņam paunā.»
2.Pavalkāt.
Piemēri..katrs no viņiem [zēniem] vēlējās kaut mirkli panēsāt karavīra cepuri.
- ..katrs no viņiem [zēniem] vēlējās kaut mirkli panēsāt karavīra cepuri.
2.1.divd. formā: panēsāts Mazliet, daļēji novalkāts, nonēsāts.
PiemēriMēs visus panēsātos apģērbus pāršujam.
- Mēs visus panēsātos apģērbus pāršujam.
- Arī panēsātā pelēkā kleitiņa bija uzpušķota ar kuplu lentu.
- Uzvelkam savus «parādes tērpus» - panēsātus uzvalkus un vienkāršas kurpes.
Avoti: 6-1. sējums