panīgrs
panīgrs -ais; s. -a, -ā
panīgri apst.
Samērā, arī mazliet nīgrs.
PiemēriPanīgrs cilvēks.
- Panīgrs cilvēks.
- Panīgri smīnēt.
- Kristaps rādījās panīgras dabas, un, uz viņu skatoties, varēja likties, ka viņš ar savu likteni nemierā.
- ..aizrautīgi smejamies Alise redzēta netika, un tas vedinātu domāt, ka viņas raksturam piemīt panīgra un īdzīga ievirze..
Avoti: 6-1. sējums