papildinātājs
papildinātājs -a, v.
papildinātāja -as, s.
1.Darītājs → papildināt.
2.v.; val. Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
Piemēri..šķirami divi papildinātāja veidi - 1) tiešais papildinātājs, ja papildinātāju pārvalda attiecīgais verbs vai nomens tieši, un 2) netiešais papildinātājs, ja tas ir ar attiecīgo verbu vai nomenu prievārdiskā saistījumā.
Avoti: 6-1. sējums