Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paplaucēt2
paplaucēt [paplaûcēt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
PiemēriPaplaucēt pavasara ziedus.
Avoti: 6-1. sējums