paputināt
paputināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Mazliet, daļēji izputināt.
PiemēriMuižnieks paputināja zemniekus.
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
PiemēriDēls paputinājis vecāku mantu.
1.2.Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
PiemēriKarš paputināja daudzas saimniecības.
2.Mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
PiemēriKlaigāšana paputināja diendusu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
PiemēriVējš paputināja pelnus.
Avoti: 6-1. sējums