parāds
parāds -a, v.
1.Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam. Attiecīgais darījums.
PiemēriBūt kādam parādā naudu.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)taisīt parādu. (No)kārtot parādu.
1.1.lok.: parādos, apst. nozīmē Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
Piemēri«Mans kaimiņš ir parādos līdz kaklam.»
Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist parādos.
1.2.pārn. Tas, kas ir noteikts līgumsaistībās, bet nav laikā izdarīts.
PiemēriNokārtot preču piegādes parādu veikalam.
1.3.pārn. Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību. Šāda veida morāla saistība.
PiemēriUn Andra tēva vaigs? Tas rādīja dižajam radu pulkam, cik ļoti viņš ar tiem mierā, cik daudz pateicības viņš par visu to viņiem palicis parādā.
Stabili vārdu savienojumiNepalikt parādā.
Avoti: 6-1. sējums